|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spītniece | | Ievietojis: milady1 |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Skarbi smīnot, dzīve satriec pīšļos
kaut ko svētu;
Tu ar dzīvi uz vienu roku -
lai mani uzvarētu.
Bet ko gan iegūsiet abi,
ja pēkšņi iespītēšos:
Līdz ar svēto nemiršu,
bet tieši jums acīs smiešos?
Uz pagātni durvis var cieši,
ar blīkšķi aizcirst,
Bet bezmiega naktīs neviens nevar
aizliegt man aizmirst
Un mēmām acīm sāpēs dzelt
kailu koka grīdu -
Nav nekā skumjāka
par mirušu mīlestību...
(15.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1837
Kopā:7202549
|
| |
| |
|
Autori
