|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Spītniece | | Ievietojis: milady1 |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Skarbi smīnot, dzīve satriec pīšļos
kaut ko svētu;
Tu ar dzīvi uz vienu roku -
lai mani uzvarētu.
Bet ko gan iegūsiet abi,
ja pēkšņi iespītēšos:
Līdz ar svēto nemiršu,
bet tieši jums acīs smiešos?
Uz pagātni durvis var cieši,
ar blīkšķi aizcirst,
Bet bezmiega naktīs neviens nevar
aizliegt man aizmirst
Un mēmām acīm sāpēs dzelt
kailu koka grīdu -
Nav nekā skumjāka
par mirušu mīlestību...
(15.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2306
Kopā:7541575
|
| |
| |
|
Autori
