|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai dziedātājtauta aizpeld? | Autors - DARA
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ne īsti humors, ne īsti kāds kaut ko satīra.
Aptauja-
1. Ja domājat, aizpeldēs - zvanat xxxxxxx
2. Ja domājat, noslīks - zvanat xxxxxxx
3. Ja domājat, izķepurosies - zvanat xxxxxxx
Kad divas dūjiņas skaļi dūdodamas uzlidoja gaisā, bāliņš apsegloja kumeliņu un brītiņu padomāja, vai jāt karā, vai palikt sētiņā, kur jaunas meitas taisa viņam vietu. Drīz viņš saprata, ka mīkstā vietā ilgi nenogulēs, un pieņēma lēmumu karot, tādēļ mazo māsiņu pakāra šūpulī turpat sētiņā un aizjāja. Jau pa ceļam viņa zobentiņš grieza baltu smilti, ūdens saslapināja kumeliņu un pēc kāda laika, izkarojies, bāliņš atgriezās tajāpat vietā, no kuras aizjāja.
Pa to laiku māsiņa bija izauguse liela, bet nekur tālāk par sētiņu tā ar nebij tikuse, un katru dienu dziedāja par kumeliņu, kas viņai kaunu padarījis.
Bāliņam tas nepatika un viņš stingri noteica, ka zirgi esot puišu lietas - tautumeitas varot kumeļiem tikai sijāt auzas, bet ar tiem jāšot un dižošoties mazie bundzenieki, galīgi sirmos kumeliņus kamanās jūgšot bāliņš, kad braukšot darīšanās, un reizi gadā, visiem par prieku, tie vilkšot arī vectētiņu, kurš slepus izcirtis eglītes. Bāliņš strikti pieprasīja, lai māsiņa atslābst - rozēm sakaisa istabiņu un labāk gaida normālu tautudēlu atjājam.
Māsiņa bija apkķērīga tautumeita un sāka slauciīt rores zem gultas, tad - atkal atpakaļ, nolika savu bēdu zem akmeņa un pārgāja tam pāri dziedādama, jo viņa neko nebija radusi darīt un nekur iet noskumusi, līdz ieradās bagātais tautudēls.
Ilgi nedomādama, māsiņa ar prieku apsolīja tautietim tai pašā vakarā atdot savus raibos cimdus, kas bijis viņas pirmais un vienīgais adījums, un vēl viņa teicās,- ja kādreiz viņiem būs savas zāles pļāvējiņš, arī tam ikvakarus iedos pa baltam kreklam.
Tautudēls novērtēja māsiņas čaklumu un devīgumu, tādēļ tūlīt nolēma visskaistāko meiteni ar visiem cimdiem ņemt par sievu.
Vainadziņa noņemšana notika svinīgi - aiz kalniņa krupītis darīja alutiņu, ozolā krauklītis sēdēja un spēlēja zelta kokli, pastalnieki dancoja "tūdaliņ - tagadiņ" un māsiņu pār purviem, pār mežiem aizveda uz bagāto Vidzemīti.
Pa to laiku, kamēr tautudēls līgaviņu lūkojās, darīšanas kārtoja un atceļā, caur krodziņiem, kur dzēra, un kur viņam arī kaut kas tika, kopā ar līgaviņu atgriezās mājās, tauta bij "atmodusies" un, kad viņš atbrauca, tad redzēja, ka visa viņa bagātība izputējuse - kalniņā lepnās mājas vietā palikuse tik suņa būda, lejiņā straujā upe sagājuse dubļu peļķē, bet no lopiem palikuse tik viena bitīte rožu dārziņā.
Nabadzība saplēsa tautudēla sirdi un viņš kopā ar līgaviņu iekāpa ošu laiviņā, palūdza vējiņam, lai tas aizpūš viņus sākumā tā kā uz Kurzemīti, bet, kad no līča izvagojās, saprata, ka arī tur tauta no dziesmām vien pārtiek, un apņēmīgi uz nekurieni aizstūrēja, lai vēl nedzimušajiem tautubērniem pastaliņas sapelnītu.
Nothing special!
(14.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1652
Kopā:6119724
|
| |
| |
|
Autori
