|
|
 |
|
|
|
|
| | haikdzejolis | Autors - Zaļlapu Svētā Zeme
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņa aizcirta
Durvis. Un visi logi
Plīsa asarās
Viņa aizcirta
Savu sirdi. Manējā
Beidza darboties
Viņa aizcirta
Savas lūpas. Klusumā
Skanēja haikas
Viņa aizcirta
Acis un nodrebēja.
Es atkal mīlu
Viņa saļima
Aiz durvīm ko aizcirta.
Nezināju - žēl
Laikam pats vainīgs
Nespēju pateikt Viņai.
Pats aizcirtu (11.03.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|