|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mosties līdzi pavasarim | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad ziema sataisās uz dusu,
Un pali izgrauž ledu pušu,
Ir sniegpulksteņi izlīduši,
Kur sniegu saule kausējusi.
Tie atvēruši vaļā plakstus,
Kas bija slēgti zaļos asnos,
Un ziedu zeltainajās acīs,
Daudz saules mazas pretī atmirdz.
Ir balti sniega pulkstenīši,
Kā sniegs,kā zilgmē mākonīši,
Kad nozūd sniegs,tad zilie raisās,
Tiem bites veltī dziesmas skaistas.
Klāt pavasaris! Visi līksmo!.
Bērns rāda taurenīti pirmo,
Kurš, nolaidies uz ziedlapiņām,
Ko lūko zilā ziedkausiņā.
Skan strazda dziesma bērza zarā.
Bērzs lepojas ar zelta skarām.
Daudz pavasarī redzēt varam.
Ei,mosties! Nepalaid ko garām.
(10.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
