|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Stacijā. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Blāvais vakars
Sen jau jumtiem pāri slīd.
Negribu es gaidīt ilgāk,
Kamēr pienāks jaunais rīts.
Tu man solīji,
Ka nāksi tad kad krēslos,
Tomērt neatnāc,un atlaižos
Es cietos krēslos.
Kāpēc stacijā
Man tagad jāsēž vienam.
Skaistas meičas garām iet,
Man gribas viņām līdzi skriet.
Tomērt savaldos es
Kā vien tik to spēdams.
Lai tās meičas iet,es palieku
Tepat vien sēžam.
Vakars paiet stacijas krēslā sēžot man,
Cilvēku drūzmā,kuri kā bites apkārt san.
Vakars paiet,klausoties laukā,kā vilcieni dzied.
Varbūt man celties un projām iet...
(23.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1435
Kopā:7560055
|
| |
| |
|
Autori
