|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Stacijā. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Blāvais vakars
Sen jau jumtiem pāri slīd.
Negribu es gaidīt ilgāk,
Kamēr pienāks jaunais rīts.
Tu man solīji,
Ka nāksi tad kad krēslos,
Tomērt neatnāc,un atlaižos
Es cietos krēslos.
Kāpēc stacijā
Man tagad jāsēž vienam.
Skaistas meičas garām iet,
Man gribas viņām līdzi skriet.
Tomērt savaldos es
Kā vien tik to spēdams.
Lai tās meičas iet,es palieku
Tepat vien sēžam.
Vakars paiet stacijas krēslā sēžot man,
Cilvēku drūzmā,kuri kā bites apkārt san.
Vakars paiet,klausoties laukā,kā vilcieni dzied.
Varbūt man celties un projām iet...
(23.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
