|
|
|
|
|
|
|
| | Gadalaiki. | Autors - anetīte.
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stāvēt blakus,
Un neko nepateikt?
Kvēli gribēt,
Un tomēr neko nepateikt?
Sirds neļauj turpināt,
Prāts tomēr liek klusēt.
Kā būtu pareizi?
Bail pat nodomāt.
Un ko gan padarīt
Ja svece, kas degot mūžīgi
Pēkšņi nodziest?
Un to cenšoties pat nevar aizdegt.
Laikam viss.
Katram sākumam reiz pienāk gals,
Lai arī kā tu to negribētu.
Saule var spīdēt,
Bet arī lietum ir jālīst.
Taču saule jau vēlāk
Atkal uzspīd,
Uz kādu laiku,
Līdz atkal tu izmirksti
Lietus asarās,
Ja vien tās nav tavējās. (22.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|