|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 1 | Autors - una
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Katru dienu mūs zibeņi plosa.
Tu raudi un nerunā...
Tik sasodīti grūti to redzēt.
Saprast, ka nespēju veldzēt,
Tās sāpes, ko iesēju Tevī.
Piedod, ka nespējam stāvēt uz vietas
Kā akmeņi to gadu no gada darījuši.
Varbūt laist, lai ej...
Bet attālums? Tas šķirs?
Un atkal? Vai sirds mana mirs?
Ko maz es varu gaidīt,
Ņemt vai dumji smaidīt?
Kas pateiks man to,
To pašu dārgāko- Kā būt?
(17.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
