|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 1 | Autors - una
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Katru dienu mūs zibeņi plosa.
Tu raudi un nerunā...
Tik sasodīti grūti to redzēt.
Saprast, ka nespēju veldzēt,
Tās sāpes, ko iesēju Tevī.
Piedod, ka nespējam stāvēt uz vietas
Kā akmeņi to gadu no gada darījuši.
Varbūt laist, lai ej...
Bet attālums? Tas šķirs?
Un atkal? Vai sirds mana mirs?
Ko maz es varu gaidīt,
Ņemt vai dumji smaidīt?
Kas pateiks man to,
To pašu dārgāko- Kā būt? (17.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|