|
|
 |
|
|
|
|
| | Mūžīgais varbūt | Autors - Kāda
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es gaidīju to brīdi, kad nāksi Tu
Es gaidīju to brīdi, lai Tu mani apskautu
Es gaidīju to brīdi, lai Tu mani nomierinātu
Es gaidīju to brīdi, lai Tu mani noskūpstītu
Es gaidu to brīdi, bet tas ir tik tāls
Es gaidu to brīdi, bet tas šķiet tik nereāls
Es gaidu to brīdi naktī, kad mēness ir tik bāls
Es gaidu to brīdi dienā, kad saulei apkārt ir areāls
Es gaidīšu to brīdi, kad saule jūrā mirks
Es gaidīšu to brīdi, līdz lūzīs mana sirds
Es gaidīšu to brīdi, līdz sauli no mēness neatšķirs
Es gaidīšu to brīdi, līdz kāds no mums mirs (16.02.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2626
Kopā:6678073
|
|
|
|