|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zvejnieka sapnis. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vecos zābakus aunu un eju
Prom uz upi,kur tīkls jau mests
Ceļš mans vedīs pār kalniem uz leju,
Kamēr priekšā būs saredzams krasts.
Zelta zivtiņa gozēsies tīklā.
Lūdzu,lūdzu tā klusiņām teic:
Atlaid mani un nestāvi dīkā.
Skrej uz māju un princesi sveic!
Katram zvejniekam sapnis ir pūrā,
Zelta zivtiņu noķert kaut reiz.
Un vienalga vai upē vai jūrā
Savus sapņus tie piepildīt steidz.
Tas tik sapnis un zivtiņa klusē.
Nelūdz mani to atpakaļ laist.
Brīnums tāds būtu retums šai pusē.
Atkal cerība pamazām gaist.
(15.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
