|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neuzrakstītā vēstule... | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es sēžu ar zīmuli rokās
Un rakstu šo vēstuli domās.
Es prātoju,kā gan tev sokas
Pilsētā,kur manis nav.
Cik zvaigžņu bez tevis ir skaitīts,
Cik rītu bez tevis ir gaidīts.
Un nevietā,aplami smaidīts
Ir ik reiz,kad atceros mūs.
Atceros kā basām kājām
Mēs no balles nācām mājās.
To kā smējāmies mēs abi
Dzirdēja pat ceļa stabi.
Un kā es caur sētu svešu
Tevi kukuragā nesu.
Kā zem vītola, kas sēro
Skūpstījamies.
Daudz gadu bez tevis ir dzīvots,
Daudz dažādu meiču ir mīlēts.
Bet visiem šiem gadiem par spīti
Mana sirds ir taupīta tev...
(10.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1477
Kopā:7560097
|
| |
| |
|
Autori
