|
|
 |
|
|
|
|
| | Neuzrakstītā vēstule... | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sēžu ar zīmuli rokās
Un rakstu šo vēstuli domās.
Es prātoju,kā gan tev sokas
Pilsētā,kur manis nav.
Cik zvaigžņu bez tevis ir skaitīts,
Cik rītu bez tevis ir gaidīts.
Un nevietā,aplami smaidīts
Ir ik reiz,kad atceros mūs.
Atceros kā basām kājām
Mēs no balles nācām mājās.
To kā smējāmies mēs abi
Dzirdēja pat ceļa stabi.
Un kā es caur sētu svešu
Tevi kukuragā nesu.
Kā zem vītola, kas sēro
Skūpstījamies.
Daudz gadu bez tevis ir dzīvots,
Daudz dažādu meiču ir mīlēts.
Bet visiem šiem gadiem par spīti
Mana sirds ir taupīta tev... (10.02.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|