|
|
|
|
|
|
|
| | Neuzrakstītā vēstule... | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sēžu ar zīmuli rokās
Un rakstu šo vēstuli domās.
Es prātoju,kā gan tev sokas
Pilsētā,kur manis nav.
Cik zvaigžņu bez tevis ir skaitīts,
Cik rītu bez tevis ir gaidīts.
Un nevietā,aplami smaidīts
Ir ik reiz,kad atceros mūs.
Atceros kā basām kājām
Mēs no balles nācām mājās.
To kā smējāmies mēs abi
Dzirdēja pat ceļa stabi.
Un kā es caur sētu svešu
Tevi kukuragā nesu.
Kā zem vītola, kas sēro
Skūpstījamies.
Daudz gadu bez tevis ir dzīvots,
Daudz dažādu meiču ir mīlēts.
Bet visiem šiem gadiem par spīti
Mana sirds ir taupīta tev... (10.02.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|