|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejnieks. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā spalvas kāta apsēsts
Es pie savas mūzas turos.
Kā vājprātīgā kliedziens,
Kas slāpēts tālēs izskan.
Pie baltas lapas pusnaktī
Es sveču gaismā buros
Un kaut kas dziļi sirdī
Nedod mieru kāroto.
Šī stīga manī skan.
Tā kaut ko vēlas pateikt man.
Un balss tik skanīgā
Ļauj sajusties kā senā pasakā.
Es savu prieku lirikā
Un spēku drāmā smeļos.
Bet mūzika,kā fejas mājiens
Mani spārnos paceļ.
Kaut bieži nācies zemu krist,
Es vienmēr augšā ceļos,
Jo māksla mūžīgā
Tie mani nenoietie ceļi.
Daudz sveču liesmu izdzisis,
Daudz vārdu izkliegts vējā.
Tik mākslai mana sirds
Aizvien vēl brīva.
(07.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
