|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu teici... | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu teici, ar mani var kalnos kāpt.
Tu vilini Alpu pļavās.
Bet man vien pēc līdzenuma slāpt,
Pēc purenēm Zemgales gravās.
Tu teici, Himalaji jau māj
Ar lamām un klinšainiem ceļiem...
Man Tērvetē migla palagus klāj
Pār senču kauliem un veļiem.
Tu teici, ēdelveiss mieru dod
Ko meklēji, zaudēji, radi.
Man rudzupuķe to veldzi rod,
Ko svešumi nespēj nekādi.
Tu teici, kalni īstumu dod,
Tur patieso sajūti, redzi.
Tad steidzies, meklē, ja jāatrod,
Bet neplēni, nedūmo – dedzi!
Tu aicini mani kalnos kāpt,
Kur vēji un putenis sejā...
Tu aizej viena, tev neapstāt.
Es palieku lejā.
(02.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1047
Kopā:6748038
|
| |
| |
|
Autori
