|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ļauj sadegt | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (10)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atsperē karājas manas sāpes,
Par bijušās pagātnes garšu..
Kā lai aizsniedzu un sadedzinu tās,
Kā lai pelnos pārvēršu?
Jo sirds , tā raud kā maza, nespējīga atraitne
Un domas klaudz pa šūnām vien.
Zeme grīļojas un acu skatiens satumst,
Jūtot, redzot tevi blakus sev..
Un sirdī vārās asins zupa,
Bez sāls, bez pipariem, bez ūdens strūklas.
Tik asas, ugunī degošas bultas
Trauc pilnā sparā virsū man.
Nē, nē – laidiet, laidiet sadegt man!
Lai mīlestība dūmos nosmok,
Un piedzimstu no jauna es!
(02.02.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1287
Kopā:7561989
|
| |
| |
|
Autori
