|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tas nebij vakar | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atceries,kā dalīji uz pusēm,
Vienu konfekti, kas bija tev.
Skaidroji man uzdevumu klasē...
Šķiet, tas nebija nemaz tik sen.
Sarunājām reizē iet uz skolu,
Sadevāmies rokās pirmo reiz.
Stundās lūkojāmies viens uz otru,
Nedzirdot, ko skolotāja teic.
Atminies, kā mēdzām saulei rietot,
Sēdēt upes krastā tu un es.
Mūsu ziedonis bij' pilnos ziedos,
Saules rieta, zvaigžņu apmirdzēts.
Šeit mēs izteicām tos pirmos vārdus,
Ka nekas mūs abus nespēs šķirt,
Sajutu es tavus kvēlos skūpstus,
Jūtu vēl, nekad tos neaizmirst.
Tas nebij' vakar,
Tas nebij' aizvakar,
Bet jūt vēl satraukumu,
Tiekoties, mums sirds...
(28.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
