|
|
 |
|
|
|
|
| | sevis nejauša pazaudēšana.... | | Ievietojis: DeShy | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
*kaut kas no Rudens noskaņām
viss, kas es esmu,
ir dzeltena lapa,
noklīdusi no sava koka.
neviena pie kā pieķerties,
neviena kam nodoties.
tik vējš,
kas mani nes kaut kur
tik tālu uz ziemeļiem,
ka paliek pārāk auksti
un mans neiedomājamais egoisms
liek tiekties uz dienvidiem.
"tur būs siltāk"
mierina bezkaunīgā ietiepība.
bet dienvidos nav...
...nav neviena pie kā pieķerties,
neviena kam nodoties.
un es pazaudēju sevi
rudens vienaldzīgajā histērijā... (23.01.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|