|
|
|
|
|
|
|
| | sevis nejauša pazaudēšana.... | | Ievietojis: DeShy | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
*kaut kas no Rudens noskaņām
viss, kas es esmu,
ir dzeltena lapa,
noklīdusi no sava koka.
neviena pie kā pieķerties,
neviena kam nodoties.
tik vējš,
kas mani nes kaut kur
tik tālu uz ziemeļiem,
ka paliek pārāk auksti
un mans neiedomājamais egoisms
liek tiekties uz dienvidiem.
"tur būs siltāk"
mierina bezkaunīgā ietiepība.
bet dienvidos nav...
...nav neviena pie kā pieķerties,
neviena kam nodoties.
un es pazaudēju sevi
rudens vienaldzīgajā histērijā... (23.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|