|
|
|
|
|
|
|
| | Nedaudz par sieru un izsalkušajiem runčiem | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sētā savākušies runči,
Izslējuši astes, ņaud,
Skaļi gaudo viņu punči,
Saimenieces mājās nav.
Kur gan palikusi Līze,
Visas bundžas tukšas stāv,
Aizvesta ar limuzīnu,
Vairs neviena mājās nav.
Debesīs peld puse siera,
Kaķu skatus saista tas,
Krājas mutē viņiem slienas,
Augšā kokos jārāpjas.
Tā tie kokos nosēž nakti.
Mēness tikai knapi vīd.
Velti sēdēts ir uz vakti,
Nav tas siers,kurš zemē krīt.
Kaķi katru nakti baros
Turpina ,kur augstāk līst.
Tie par vietu,tuvāk, karo,
Ja, nu, siers tur garām slīd.
Ir ne viens vien spalvu kušķis,
Siera kaujās pazaudēts,
Katru nakti jezga,troksnis,
Debess sieru neredzēt. (18.01.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|