|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusums | Autors - Vita Strode
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
...ak tad sedi, ja? Nu sedi vien, tikai neruna. Kluse un esi skaists. Negribu dzirdet neko no ta, kas Tev sakams. Mans ieksejais berns piecert kaju un es vinjam pievienojos spitigi paceljot uzaci. Tu skaties uz mani un pasmaidi greizu smaidu.
Nu, ko luri?! - man gribas uzsaukt, bet vardi memi ieraujas lupu kaktinjos un kategoriski atsakas iet talak. Ta mes stavam, skatamies viens otra un klusejam.
Ari acu skatiens spej pateikt daudz. Pat vairak, ka vardi. Tu skaties, es jutu Tavu acu zibenjus plosam manu sirdi. Tu gribi zinat, par ko es domaju? A ne par ko. Bet varbut tomer?
Atceros, ka Tu bezkaunigi sminedams smekeji istaba, labi zinot, ka man tas nepatik. "Maza, neaksties," Tu teici, kad ludzu nodzest cigareti.
Klusums kljust skaljaks. Tas ietriecas katra kermenja suna, parversot asinis sarkanos ledus kristalos. Venas uzzied leduspukjes, arterijas parversas lastekas...
Tava sirdsapzinja vel ir berna autinjos. Ta dudo un energjiski ziz knupi pasaule lukojoties ar naivu skatienu.
Klusums kljust smacejoss. Es atveru logu un istaba ielido rudenigs gaiss, smarzodams pec pelkjem un kritusam lapam.
Nespeks parnjem mus sava vara, gluzi ka zirneklis ievilina tiklos savu upuri.
"Tu man piedosi?" Jautajums leka ka pingponga bumbinja, meklejot dzirdigas ausis. Neatradis tas nokaunejies palien zem galda un sadraudzejas ar tur esoso sauleszakjiti.
Mes vel joprojam skatamies viens otra un es megjinu uzminet Tavas domas.
Zinu, ka neizdosies. Tas veikli ka zusi izslid cauri Tavai galvai un pazud enu nebutiba.
Tu nedzirdi mani, es nesaklausu Tevi... Aizvainojums un spits dara savu.
Ja, es esmu spitiga. Un tad? Man ir savs lepnums un principi. Atkal pacelju uzaci, tikai soreiz lukojos Tev pari plecam.
Tu atkal smekje. Nervozi dumi atsitas pret griestiem un aizrapo uz to sturiem.
Greku Everests paceljas istabas vidu. Ta pakaje rami ganas "Bet Tu soliji" un "Tu toreiz teici" aitas, gremodamas pienenes ar piekasanas un piekapsanas garsu.
Pilditie solijumi ka cukurvate maza berna plauksta salipina skropstas.
Var daudz ko darit principa pec. Un tik pat daudz ari nedarit. Un es izvelos darit un nedarit vienlaikus. Darit - skatities, nedarit - nerunat. Tik vienkarsi.
Vienkarsi nav neka tada, ko veletos Tev teikt.
(16.01.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
