|
|
 |
|
|
|
|
| | Mītiņš | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Man žēl savas mazās tautas,
Par viņu es šovakar raudu,
Par tiem, kas nu ielmalās kaujas
Un sūdzas par trūkstošo naudu.
Kas gan mēs latvieši tagad
Pasaules acīs nu esam,
Ar kādiem gan varoņdarbiem
Savas tautas vārdu mēs nesam?
Man kauns, sirdī sajūtu sāpi,
Nu redzot, kā mana tauta te grimst,
Vai tiešām,akmeni sejā kad trāpi,
Tavs apmātīgais niknums tad rimst?
Es mīlu savu tautu, zemi savu,
Bet dažreiz man tik tiešām kauns,
Un ko gan lai es mēģinu un daru?
Uz ielām sākts ir kārtējais jau raunds. (13.01.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|