|
|
|
|
|
|
|
| | (p)ar Viņu. | Autors - Kaiva Anna
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tādas rokas aukstas -
Nosalušas vakarējā sniegā..
Tās spēlē toņkārtā skumjā,
Bet viņas man vienmēr būs mīļas.
Rokas ir vēsas,
Bet sirds Viņam karsta.
Un acis tik laipnības pilnas,
Ka savas šūpuļdziesmas čukstus tās rāda..
un mēs, mierīgi.. dziļi elpojot..
varētu pavadīt nākamo nakti mums neguļot..
/vienkārši kopā esot un runājot..
tas būtu skaisti - nav ko tur liekuļot!../
[15.12.2oo8.] (29.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|