|
|
 |
|
|
|
|
| | (p)ar Viņu. | | Ievietojis: Kaiva - Anna | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tādas rokas aukstas -
Nosalušas vakarējā sniegā..
Tās spēlē toņkārtā skumjā,
Bet viņas man vienmēr būs mīļas.
Rokas ir vēsas,
Bet sirds Viņam karsta.
Un acis tik laipnības pilnas,
Ka savas šūpuļdziesmas čukstus tās rāda..
un mēs, mierīgi.. dziļi elpojot..
varētu pavadīt nākamo nakti mums neguļot..
/vienkārši kopā esot un runājot..
tas būtu skaisti - nav ko tur liekuļot!../
[15.12.2oo8.] (29.12.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1704
Kopā:6748695
|
|
|
|