|
|
 |
|
|
|
|
| | Lelle | Autors - n,m,mkkn,nm,
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mana dzīve ir kā elle,
Kurā jūtos es kā lelle.
Un tie nav atkal vārdi,
Kas atpakaļ zemē gāzti.
Dienai neredzu vairs galu,
Kaut saulē saskatu tik daudz staru.
Savu galvu zem segas kļauju,
Dzirdot skaņas,
Kuras nes man kaunu.
Nav nakts bez varas bijis,
Kad nav pieskāriena,
Uz manas ādas ticis.
Tā roka lēni slīd pār vaigu,
Un kļūst tik lēna,
Līdz piesūcas kā ēna.
Es jutu sāpes ļoti dziļas,
Līdz mamma teica,
Ka tas nekad nav bijis.
Un atkal jūtos es kā lelle,
Kas dzīvo dzīvē īstu elli. (23.12.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|