|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ziemassvētku dziesma. | Autors - V. Bundiņš
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Astoņas asaras eglītes zaros,
Viena par mani, divas par mums.
Viena par egli, kas Ziemsvētku karos
Kritusi, istabas viducī skumst.
Viena par Lielajām mazajām laimēm,
Kas dažreiz pat sāp, jo to ir tik daudz.
Viena par lapu, par vienu no daudzām,
Kas pēdējā turas un palīgā sauc.
Pēdējās divas - kaut kā tāpat,
Par visu, neko un saplēstām zeķēm,
Par nolauztām adatām pasauli lāpot,
Un nekad nedegošām svecēm.
(22.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2625
Kopā:6678072
|
| |
| |
|
Autori
