|
|
 |
|
|
|
|
| | Maniem vecākiem. | | Ievietojis: nebeeda | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mirkst lietū zeme.
Kaili koku zari.
Aiz tiem, kā dzīvi,
klejo aizgājušo senču gari,
bet es vēl te
un gaidu atkal jaunu pavasari...
Mirkst lietū zeme-
dvēselīte pildās
un to no jauna
plosa nepateikto vārdu rindas,
jo es vēl te,
un rudens migla manī tikai sildās...
Mirkst lietū zeme.
Asariņas sausas.
Tās zin, ka gadi
dara izdzīvotās dienas gausas,
un es vēl te,
jo rudens migla manī tikai klausās...
Mirkst lietū zeme.
Kaili koku zari.
Aiz tiem, kā dzīvi,
klejo aizgājušo senču gari
un kādudien
pa miglas taku aiziešu es arī... (21.12.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|