|
|
|
|
|
|
|
| | Lidostā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izlietais ūdens zemē vēl nesūcas,
Sakultais sviests jāziež uz maizes,
Bet lidene mana lēni jau nolaižas
Kā sektantam pastarās vēdera graizes...
Lido vien tālāk, lidene ātrā,
Gribu uzsākt visu no nulles.
Meklējiet mani starp dadžiem un nātrām,
Lai nodziest dzīves statūtu rullis.
Celsim mīlas un neprāta valsti,
Lai uz mūžiem mūs kopā šeit sakaļ.
Nebūsim melu un nīcības balsti,
Kas lūdzas, lai lido tiem pakaļ.
Bet lidene mana jau piezemējas
Un vēsta, ka dzīvots ir gana.
Sāp tukšums, bet mute jau smejas:
"Tā nebija dzīvošana..." (13.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1479
Kopā:6061804
|
|
|
|