|
|
 |
|
|
|
|
| | Veltīgi gaidu | | Ievietojis: Lana | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zaigo koku zaros spuldzes,
Svētku noskaņu tās nes,
Bet pa īstam manā sirdī
Mieru tās vēl neienes.
Tikai tu man, iedams garām,
Spētu mieru sirdī viest,
Bet tu nenāc, gaidu velti,
Tikai skumjas krūtīs briest.
Gaidu, kad tu nāksi pretī,
Viegliem soļiem, smaidu skauts,
Nevajag man daudz šais svētkos,
Tik', lai tevi satikt ļauts.
Pietiktu ar vienu soli,
Kas tev tuvāk tiktu sperts,
Pietiktu ar vienu skatu,
Kas iz tavām acīm tverts.
Bet tu nenāc, laikam tagad
Citus ceļus kājas brien,
Tomēr tevi satikt vēlas
Mana dvēsele aizvien. (10.12.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|