|
|
|
|
|
|
|
| | Laimīte | Autors - Jancis
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laimīte sīka aiz durtiņām slēpjas,
Laimīte nezin’, vai sauksim to iekšā.
Caurvējā mati tai plīvo un vijas,
Skausim to cieši, lai vērpj dzīves dzijas.
Krāsainiem dzīpariem rotāsies dienas,
Skaistākos mirkļus tā mezglos un vienos.
Laimīte šūdinās ikdienai tērpus,
Lai mēs tos nēsājot atgūtu elpu.
Lai visi ceļi, pa kuriem mēs ietu,
Zaigotu saulē un cerības sētu.
Un katru brīdi mums Laimīte teiktu:
„Uzvari skumjas, lai brīnumus veiktu!”
Laimīte, Laimīte, sīka un liela,
Laimīte gudra un Laimīte cēla,
Laimīte nepamet mani te vienu,
Mājo ap mani gan nakti, gan dienu!
Laimīte, Laimīte, koša vai bāla,
Laimīte tuva vai Laimīte tāla,
Paliec pie manis, sargā un glāsti,
Kā dzīvi dzīvot, māci un stāsti! (04.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|