|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dziesma par vēju. | Autors - V. Bundiņš
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad vējš smejas un izkaisa
Manus mazos prieka putekļus
Gar pasaules malu un gaida,
Ka kliegšu, ka bēgšu un dubļus
Pret debesīm metīšu, maita,
Man jāsmejas līdzi un jāseko vējam
Zem spārniem, jo tas ir tik cēls...
Vai jāceļas kājās un jāpaliek vienam,
Vienalga, ka vējš, ka agrs vai vēls.
(01.12.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
