|
|
|
|
|
|
|
| | Dziesma par vēju. | Autors - V. Bundiņš
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad vējš smejas un izkaisa
Manus mazos prieka putekļus
Gar pasaules malu un gaida,
Ka kliegšu, ka bēgšu un dubļus
Pret debesīm metīšu, maita,
Man jāsmejas līdzi un jāseko vējam
Zem spārniem, jo tas ir tik cēls...
Vai jāceļas kājās un jāpaliek vienam,
Vienalga, ka vējš, ka agrs vai vēls. (01.12.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1230
Kopā:6133820
|
|
|
|