|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | sāp | | Ievietojis: DeShy | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu biji man viss
manas zemenes ar putukrējumu
mani sarkanie pipari un jūras sāls
mani zeltītie padebešu vārti
manas aklās acis
kas tumsā skaidri redz
Es biju Tava mēnesnīca
naktīs piķa melnās
Tava noslēpumainā karte
uz siltām mājām
Tavs labvēlīgais ceļa vējš
pat visbargākajās ziemās
Mēs bijām durvis viena uz otru
kas nekad neaizcirtās
tik mazliet pievērās
lai ar acīm varētu ielūrēt
katras sapņos
lai no jauna atkal
varētu turpināt celt
bet tagad nepietiks par ar tūkstoš gadiem
lai slēdzeni atmūķētu
ar spēku šoreiz nesanāks
un saule nespīd nevienā logā
tik mazliet skumji mirkšķina
no Mūsu plašā lielceļa
ir tikai taka palikusi
un kā Mēs tagad kopā soļosim?
Tu biji...
Tu esi...
Tu būsi...
un tas sāp (20.11.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1106
Kopā:7495293
|
| |
| |
|