|
|
|
|
|
|
|
| | Par sa-dzīvi | Autors - Vilnis
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir jau nakts,pirms-bija vakars,
Jūtu dzīve-milzīgs čakars.
Tukša gulta,ko es grābstu,
Tā kā kapracis ar lāpstu.
Tu man sveikas teici šorīt,
Nemāku to krupi norīt,
Kas gandrīz kā lācis grizli,
Dievs,man piedod,jūtos tizli.
Kas,ka sākums bija cerīgs,
Nebij turpinājums derīgs.
Sāka dzīves mirkļi zibēt,
Ko gan tālāk vairs var gribēt.
Bet,es ceru,ka vēl,tomēr,
Laimīte mums kaut ko nomēr.
Man,kas slīdzis bēdiņās,
Un saka:"Jāiet pēdiņās!" (18.11.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|