|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par sa-dzīvi | | Ievietojis: Didakts |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir jau nakts,pirms-bija vakars,
Jūtu dzīve-milzīgs čakars.
Tukša gulta,ko es grābstu,
Tā kā kapracis ar lāpstu.
Tu man sveikas teici šorīt,
Nemāku to krupi norīt,
Kas gandrīz kā lācis grizli,
Dievs,man piedod,jūtos tizli.
Kas,ka sākums bija cerīgs,
Nebij turpinājums derīgs.
Sāka dzīves mirkļi zibēt,
Ko gan tālāk vairs var gribēt.
Bet,es ceru,ka vēl,tomēr,
Laimīte mums kaut ko nomēr.
Man,kas slīdzis bēdiņās,
Un saka:"Jāiet pēdiņās!"
(18.11.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1896
Kopā:7562598
|
| |
| |
|
Autori
