|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nav virsraksta | Ievietojis: Mikijs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens lapu lietus līst
Neizzinātājā sapņu zemē manā.
Aukstas ledus asaras plīst
Sirdī kvēlojošajā tavā.
Tavs pieskāriens tik auksts un prasts
Man bail, ka domās neesi vairs te…
Apziņā man solis tuvs…
… Un krasts…
Un plašums nebeidzams man ir rasts…
Caur rudens kapu lietu
Visums tāls un neapzināts.
Manī uzmācīgs domu bišu spiets
Radis patvērumu kā gars…
…Neaicināts…
(16.11.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1516
Kopā:7138488
|
| |
| |
|
Autori
