|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | nav virsraksta | Ievietojis: Mikijs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rudens lapu lietus līst
Neizzinātājā sapņu zemē manā.
Aukstas ledus asaras plīst
Sirdī kvēlojošajā tavā.
Tavs pieskāriens tik auksts un prasts
Man bail, ka domās neesi vairs te…
Apziņā man solis tuvs…
… Un krasts…
Un plašums nebeidzams man ir rasts…
Caur rudens kapu lietu
Visums tāls un neapzināts.
Manī uzmācīgs domu bišu spiets
Radis patvērumu kā gars…
…Neaicināts…
(16.11.2008) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1569
Kopā:7493776
|
| |
| |
|
Autori
