|
|
 |
|
|
|
|
| | No otras puses | Autors - Jānis Dailis
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es aizeju no tevis rudens naktī.
Aiz manis nobirs zvaigžņu zelts.
Un skatu tornis, kurā tevi gaidīt,
Paliks neuzcelts.
Es ļaušu universam mani elpot
Un rīta rasā izraudāt.
Par ilgām ilgām vēlos laikam piedot,
Par tevi - ilgi ilgi nezināt.
Būs divi upes krasti vienmēr sveši.
Es rāpšos zvaigznēs laimi ubagot.
Nelaiziet rētas! Lai zied mani ērkšķi.
Ar asins rozēm, ko no sirds tev dot.
Tu redzi tās pašas zvaigznes, ko es.
Tikai - no otras puses.
Tikai
No otras puses. (24.10.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|