|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Melodija, kas atpakaļ sauc | | Ievietojis: Ivetta |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā mēness iespīd logā,
Tā melodija sirdi skar,
Kas par atmiņām
Trauslām, sāpīgām,
Patiesi skaistām
Savu melodiju spēlē.
Pirmā takts
Un palieku tik vāja,
Ka sirds straujāk
Savus soļus min
Un prāts...
tik neprātīgs...
Tas, kā vējš,
Apskauj mani visu
Un katru manu
dzīvo šūnu
Piepilda ar neprātīgu,
svaigu dvašu.
Es jūku prātā
No melodijas saldās,
Pilnās, gaisīgās,
Elpu aizraujošās...
(23.10.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
