|
|
 |
|
|
|
|
| | Saules kripatiņa | | Ievietojis: Aijaija | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Saules kripatiņa uzkrita uz deguna galiņa.
Ieelpoju. Sajutu saules smaržu.
Jutu liepu jūlijā,kad bites no zieda uz ziedu lido,paņemdamas no vasaras burvības saules kripatiņas,kas ielijušas liepu ziedos.
Sajutu ābola ziedā izauklēto saules kripatiņas spirgtumu,kad rudenī pielieku ābola sārto sānu pie lūpām.
Kripatiņa iekļūst man sirdī.
Tas dienu pelēkums,tā sāpe,kas uz mirkli bija apdzēsuši manas sirds dzirkstelīti,izgaisa. Dzirkstelīte atkal uzdzirkstīja.
Uzdzirkstīja no mazas saules kripatiņas. (21.10.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|