|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Muļķis pret sienu | Autors - Šapsis
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jūtos kā muļķis, kas pret sienu skrien,
Bet tāpat – cenšas, rāpjas un lien.
Pats nezinu kāpēc vislaik to daru,
Gribu, ceru, liekas, ka varu.
Un tagad, kad visas cerības zūd,
Ticība brīnumiem jūk un brūk.
Kā nozust no visa šī sāpīgā –
Klusuma, vakara spītīgā?
Es gribēju tevi, tev visu atdot,
Nevis ar bezmiegu naktis barot.
Es gribēju vislaik tev blakus būt,
Lai sirds mana laimi un prieku jūt.
Bet laikam es tiešām muļķis esmu,
Ja tevī redzu pat ikrīta dvesmu.
Un tagad kā ticīgais baznīcā lūdzos –
Atstāj mani šo cerību nagos,
Lai plosa, sagrauj un pārliecina –
Ka klusums un naktis iznīcina.
Es lūdzos, lai tevi vairs neredzētu,
Jo zinu, ka vairāk to neizturētu.
Bet redzu...
Un atkal kā muļķis skrienu,
Krītu, lienu...muļķis pret sienu...
(04.01.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
