|
|
|
|
|
|
|
| | Šorīt... | | Ievietojis: mimozete | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šorīt saule
spēlējas ar maniem matiem,
tos piesaistu nu svešiem skatiem...
Citus nevēlos,
tik tavus gaidu es,
lai beidzot tuvas būtu mūsu dvēseles...
Cik ilgi spēšu gaidīt,
nezinu to teikt
vai atkal dienas gribēs mani žēlot?
Jārod spēks man
atkal jaunu dienu sveikt,
kaut prieku sirdī, varu tikai tēlot..
Tu jautā, kāpēc
man tas vajadzīgs,
ka ilgojos sapratnes, divvientulības -
nu parādi,
kuram tas ir vienaldzīgs,
kurš spēj būt laimīgs - bez mīlestības...? (09.10.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1083
Kopā:6143431
|
|
|
|