|
|
|
|
|
|
|
| | Ilūzija - īstenības varā | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stāvu jūras malā
Raugos kā viļņi sitas pret klinšu
trauslajām sienām.....
Redzot kā kaijas lido,
Redzot klinšu novārgušās sienas.....
Aizdomājos par dzīvi kas vēl priekšā.
Dzirdot savu atbalsi - saucienu
pēc tevis.....
Dzirdu sev aizmugurē kādu čukstam
"es būšu te, nebaidies!"
Nezinot kas esi, pagriežos,
Bet neviena nav...
Ilūzija?!
Kas tā var būt, kas pārņem
mani sava varā???
Dzirdot ka klintis sauc
"ej pie viņa - viņš gaida tevi"
Nodomāju - ilūzija?!
Bet dzirdot atkal balsi.....
Aizskrienu, jo paliek bail....
Aizskrienu tur...tālāk kur izrādās
Stāvi tu ar rozi rokā...
Tu sniedz to man ar smaidu sejā.
Bet es nesaprotu.....
Ilūzija?!
Sapnis?!
Murgs?!
"Nē...īstenība!?
Dzirdu tevi sakām....
"Nāc līdzi, un esi kopā ar mani!" (04.01.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|