|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pēdas. | | Ievietojis: mellene |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs ļoti sen neesam runājuši.
Tie ir mēneši,
Tās vairs nav dienas.
Pēkšņi es Tevi atkal ieraugu,
Un Tu izskaties mīļš un mierīgs.
Es braucu rūcošā tramvajā
Garām soliņam, uz kura Tu sēdi.
Un mana sarkani krāsotā mute
Atstāj uz stikla pēdas.
(13.09.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1580
Kopā:7564318
|
| |
| |
|
Autori
