|
|
|
|
|
|
|
| | Pretī saullēktam | | Ievietojis: Aijaija | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es eju.
Priekšā ceļš un blakus nav neviena,
Tik zvaigznes mani pavada
Un mēness ceļu rāda...
Gar malu sirmas egles
Veido blīvu sienu.
Kāds varbūt vaicātu:
"Kurp dodies tumsā tādā?
Vai baiļu nav
Bez cilvēkiem,bez mājām
Caur mežu iet,kad pāri pusnakts jau?"
Vai bailes man?
Nē!Baiļu nemaz nav!
Man nenāk miegs.
Kam grozīties pa pēļiem?
Man ,tiešām,daudzreiz vairāk prieka sniegs
Agrs rīts,
Un saullēkts,
Putni saviem treļļiem...
Ne nosapņot,
Bet pašai izjust prieks. (12.09.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|