|
|
|
|
|
|
|
| | 7 | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izejot ielās kur svešas sejas mijas
Apkārt paveras maldi, ironijas
Pa cietsirdības sejām vijas
Draudīgas ēnu zīmes.
Ar izplestām acīm cilvēks veras
Uz katru savādo, kroplo,
Kas viņa acīs vien šķiet
Dzīvē nederīgs, lieks.
Tu, cilvēk, paskaties
Cik sekls patiesībā esi
Un tad veries uz savādo
Kam dzīve nerimst,
Kam smieki šķind,
Acis mirdz
No dzīves prieka.
Tik tu jau nezini,
Kā būt kroplam
Un dzīves piepildītam
Ar svētību pilnu garu.
Cilvēk, tev laiks atvērties
Ielaist sirdī dzīvi,
Kur dzīvo cilvēki pelēcīgi,
Bet sirdīs mirdz krāsainība. (31.08.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1843
Kopā:6119915
|
|
|
|