|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ieraugot Tevi | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viens no maniem pirmajiem dzejoļiem. Dēļ simpātijām pret puisi sāku sacerēt dzeju. Bija man 14 vai 15 gadi.
Es skatos pa logu
Un ieraugu Tevi ejam.
Es uz Tevi raudzījos ilgi, ilgi,
Gribēju aizskart Tevi,
Atkal ieraudzīt Tavas dzīļās acis,
Tavu mīļo, silto smaidu,
Mana sirsniņa tad aiz laimes kustu.
Es stiepu roku, lai Tevi aizskartu,
Bet mana roka atdūrās pret loga rūti,
Un tā Tu aizgāji,
Pat neatskatījies uz mani.
(15.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
