|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums manam draugam Dzērājam | | Ievietojis: KlusaisMiileetaajs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sešos izeju no mājām,
Jūtu asfaltu zem kājām.
Man pretī iznāk alkašs Harijs –
Nezin’ viņš, ko vakar darīj’s.
Uz soliņa guļ bomzis Saša,
Tukšiem traukiem pilna taša,
Tam vēl bikšu priekša vaļā,
Bet blakus rīstās resnā Gaļa.
Rādu draugiem maizes ņuku –
Sak’ - vajag ieraut vienu šļuku!
Haris noplāta vien rokas,
Sašam pašam pohu mokas...
Žagas rausta resno Gaļu,
Bet pārējie ļauj prātam vaļu.
Vējiņš bužina mums matus -
Dabūsim mēs kaut kur latus!
(13.08.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
