|
|
 |
|
|
|
|
| | Pamestie | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zem putekļu nastas gulstas
Ceļš līkumots, grantēts un vecs,
Gar nomalēm zālstiebri kustas
Un zaķis noklīdis lec.
Šo ceļu jau gadiem vairs nemin
Čaklo cilvēku steidzīgie soļi,
Vien atmiņā soļus šos piemin
Ceļa dilušie grantsakmens oļi.
Ceļa malā stāv brukusi māja,
Ap tās vēl aizaudzis dārzs,
Jau sen šeit nav sperta kāja,
Sen dzirdēts nav cilvēka vārds.
Vien pamestība šai vietā,
Kur kādreiz cilvēki mita,
Un dzīvība, ceļmalās skrietā,
Atdzimt vairs nepiekrita. (11.08.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|