|
|
 |
|
|
|
|
| | Kaķēns | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Priekšnamā nolikts stāv grozs,
Skan no tā pīkstieni klusi,
Izliekas, klausoties tos,
Kādu māc bailes, tie šņuksti.
Atsedzot lakatu nost,
Pamanu purniņu maigu.
Kaķēnam grozs ir kā sprosts,
Pieglaužu mierinot vaigu.
Kartiņa groziņā guļ...
Izlasu savu es vārdu...
Kaķēns, ko rokas man tur,
Nolikts kā dāvana dārga.
Man viņu jāpaņem līdz
Dzīvē, pēc skolas kas sākas.
Kaķēns aiz neziņas trīc...
Pasaule-pieņem, mēs nākam! (22.07.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|