|
|
|
|
|
|
|
| | Tavs zibens | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu pieskaries,
dāvājot paralīzes zibeni,
centrētu uz nemiera jūtām manī.
Miegainība smadzenēs,
saduļķota redze,
trauksme sirdspukstos.
Mirkļa atmiņas.
Tu!
Pavasara maigās elpas sildītā pastaiga.
Pilsētas krastmalas plātņu atskaņas,
pēc lēnajiem soļiem.
Tuvums sejās.
Elektrisks smaidu lādiņš
un mana neveiklība.
Bīstami...!
Tu pieskaries man,
tik maigi kā vējš.
Un pasmaidi,
dāvājot paralizējošo zibeni.
Jūtām... (30.06.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|