|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | virsrakstu [manuprāt] nevajag... | Autors - Uldish
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
...
viņa asinīs lēni aizplūst spirts,
jau jūtams, ka straujāk iepukstas sirds...
bet tā savādi šodien - kas tad tas?
pēkšņi viss tā kā sagriežas...
kājas ķeras te smiltīs, te zālē,
savādi draugi skatās un bālē...
"nevaru...negribu..." jaunietis krītot dveš...
jau sev pašam viņš pamazām izliekas svešs...
pēc laika viņš atjēdzas - gaisma tuneļa galā...
kaut kas tuvojas, pamūk viņš malā...
nē.. tā nebija nāve - viņš dzīvs...
uz celiņa nokrita - nu kakls vien stīvs..
jau tumšs... kur draugi, kur mājas?
un kas tas bija, ka tā sapinās kājas?
lūk viņi... bij priekšā ceriņu krūms...
blakus pustukša pudele, kā vēstījums drūms...
(29.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1681
Kopā:7562383
|
| |
| |
|
Autori
