|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņi nevēlas dzīvot tur | Autors - Izabella Pūpola
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš strādāja siltumnīcā, kur audzēja rozmarīnu
Viņai patika mizot mandarīnus
Viņi zināja, ka vilcieni ir skārda rotaļlietas
Viņi ticēja, ka salocīti papīri ir lidmašīnas
Saule bija viņa acīs, smiekli - viņējās
Viņa smējās, viņš tai smaidīja līdzi
Viņi bija tīri kā baltais cukurs
Šajā monotoni pelēkajā pilsētā
Tauriņi aizlido prom
Un viņi tiem līdz
Viņi nevēlas dzīvot tur
Kur nezied rozmarīns
(28.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
