|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Zūd.. | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pirkstu gali vāji tvarstas,
Rokas stiepjas, bet nesatver pretējo...
slīd...
Un sirds nežēlīgi žmiedzas
tā it kā kāds spiež un pušu plēš,
liek just, ka tiek kāds zaudēts...
kāds kas mīļš un sirdī dziļš...
Un viss paliek tik atmiņās...
Sāp...
Nežēlīgi...
jo nav vienalga...
jo mīļš, kas slīd no rokām ārā...
jo mīl...
klusumā...
tik žēl, ka nesadzird
vai negrib dzirdēt... (21.06.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|