|
|
|
|
|
|
|
| | Zūd.. | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pirkstu gali vāji tvarstas,
Rokas stiepjas, bet nesatver pretējo...
slīd...
Un sirds nežēlīgi žmiedzas
tā it kā kāds spiež un pušu plēš,
liek just, ka tiek kāds zaudēts...
kāds kas mīļš un sirdī dziļš...
Un viss paliek tik atmiņās...
Sāp...
Nežēlīgi...
jo nav vienalga...
jo mīļš, kas slīd no rokām ārā...
jo mīl...
klusumā...
tik žēl, ka nesadzird
vai negrib dzirdēt... (21.06.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1134
Kopā:6137733
|
|
|
|