|
|
 |
|
|
|
|
| | Zūd.. | Autors - Iveta Štāla
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pirkstu gali vāji tvarstas,
Rokas stiepjas, bet nesatver pretējo...
slīd...
Un sirds nežēlīgi žmiedzas
tā it kā kāds spiež un pušu plēš,
liek just, ka tiek kāds zaudēts...
kāds kas mīļš un sirdī dziļš...
Un viss paliek tik atmiņās...
Sāp...
Nežēlīgi...
jo nav vienalga...
jo mīļš, kas slīd no rokām ārā...
jo mīl...
klusumā...
tik žēl, ka nesadzird
vai negrib dzirdēt... (21.06.2008) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|