|
|
|
|
|
|
|
| | Bez vārdiem | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad pavasara lietus noskalojis Tevi,
asarām mirdzot
un nožēlām sirdī,
Tu pretī atkal man nāc.
Tik klusa.
Bijīga.
Un vij man rokas apkārt,
apkļaujot,
un asaru plūdos.
Tu atver manu cieto sirdi.
Lai kopā būtu vienā laikā.
Liekot peldēt atkal dzīvē.
Bez vārdiem.
Saulrietā. (26.05.2008) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1275
Kopā:6130752
|
|
|
|