|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | Tumsa  | | Ievietojis: sauļuks |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Izskanot pirmajiem soļiem,
Kas tālumā nemanot gaist.
Sajūtot vēja brāzmas,
Kas kā tavi glāsti kaist.
Ir pienākusi nakts,
Bez zvaigznēm, bez mēness.
Tās tumsa manī skumjas sauc,
Un atkal sirdi plosa prāts.
Vai nemiers šis,
Kā nevaldāma sāpe,
Reiz atstās mani vienu?
Un atkal dzīvot dzīvi ļaus?
Un atkal ieslīdu es tumsā.
Kā rēgs, kam savu māju nav.
Un meklēju es zvaigzni jūrā,
Tās plašums manī nedzen bailes vairs.
(25.05.2008) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1076
Kopā:7493283
|
| |
| |
|
Autori
